Ar kura palīdzību tuvākajā tīkla pieslēguma vietā tiek iegūtas papildus pieslēguma vietas. Šādām situācijām atkārtojoties biežāk un biežāk, var rasties situācija, ka ierīce ir pieslēgta tīklam caur daudziem mezgliem. Kā šie mezgli ietekmē tīkla ātrdarbību? Vai vispār ir jēga vilkt jaunus vadus? Varbūt var pieslēgt vēl vienu komutatoru?
Lai noskaidrotu atbildes uz šādiem jautājumiem, tika veikti testi ar mērījumu fiksēšanu. Testiem tika izmantoti Cat5 kabeļi (īsāki par diviem metriem) un ierīces kurām maksimālā tīkla caurlaidība ir 100Mbit/s. Divi datori tika saslēgti savā starpā ar maršrutētāja (router) palīdzību. Pēc tam tika mērīta tīkla aizkave (ping) saziņai starp datoriem. Lai iegūtu vienu vidējo rādījumu, tika lietoti aptuveni 1200 mērījumi. Pēc tam šajā ķēdē tika iesaistīti komutatori (switch). Kopumā tika veikti šādi mērījumi:
x) Bāzes mērījums;
x) Divi komutatori;
x) Pieci komutatori;
x) Astoņi komutatori.
Bāzes gadījumā aizkave bija vidēji 14,0025 ms. Pēc tam, kad ķēdē iesaistīti divi komutatori vidējas laiks aizkavei 14,07 ms. Iesaistot piecus komutatorus aizkave palielinājās jau līdz vidēji 15,72 ms. Kopumā lietojot astoņus komutatorus tīkla aizkave bija vidēji 18,345 ms. Rezultāti redzami attēlā.
Kā jau tas bija gaidāms, iesaistot komutatorus palielinās tīkla aizkave. Tomēr negaidīts ir fakts, ka iesaistot vairākas ierīces tīkla ķēdē, katras nākošās ierīces ietekme uz aizkavi palielinās. Bija gaidīta lineāra ietekme, nevis progresīva. Pirmajā gadījumā viena ierīce tīkla aizkavi palielināja par 0,03 ms. Otrajā mērījumā vienas ierīces ietekme jau bija 0,3415 ms. Pēdējā mērījumā redzams, ka vienas ierīces ietekme jau ir 0,5428 ms.
Veicot rezultātu analīzi var secināt, ka iesaistot tīkla ķēdē dažus papildus mezglus tīkla aizkave palielinās nedaudz. Tomēr katrs nākošais tīkla mezgls jau nopietnāk ietekmē tīkla aizkaves laikus. Būtu nepieciešams nopietni apsvērt vai pievienot kārtējo komutatoru vai tomēr labāk vilkt kabeļus jaunus.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru